Latvija pabeigusi Atveseļošanas fonda plānā noteikto mērķu izpildi

Pēc Atveseļošanas fonda (AF) plānā noteikto mērķu izpildes termiņa augusta izskaņā atbildīgās iestādes ir ziņojušas par visu to atbildībā esošo reformu un investīciju rādītāju sasniegšanu pilnā apmērā. Noslēdzošajā posmā sasniegti 56 rādītāji, un Finanšu ministrija (FM) šobrīd apkopo atbildīgo iestāžu iesniegto dokumentāciju, kas pamato to izpildi, lai līdz septembra beigām Eiropas Komisijai (EK) iesniegtu apjomīgāko un pēdējo no pieciem AF maksājuma pieprasījumiem. Pēc EK izvērtējuma un rādītāju izpildes apstiprināšanas gada nogalē Latvija saņemtu valsts budžetā pēdējo AF maksājumu 503,7 miljonus eiro, tādējādi piesaistot visu tai pieejamo 1,97 miljardu eiro Atveseļošanas fonda finansējumu.

"Ir noslēdzies aktīvais Atveseļošanas fonda ieviešanas posms. Šobrīd atbildīgās ministrijas ziņo par visu to pārziņā esošo rādītāju sasniegšanu. Septembrī Finanšu ministrijai vēl jāpaveic būtisks darbs, apkopojot rādītāju izpildi apliecinošo dokumentāciju un sagatavojot noslēdzošo maksājuma pieprasījumu par 503,7 miljoniem eiro. Mūsu mērķis ir līdz gada beigām saņemt visu Latvijai pieejamo 1,97 miljardu eiro Atveseļošanas fonda finansējumu. AF finansējums jau ir pārvērsts konkrētos ieguldījumos - slimnīcās, industriālajos parkos, īres mājokļos reģionos un citos projektos. Svarīgākais tagad ir korekti pabeigt procesu un nodrošināt, lai Latvija būtu piesaistījusi visu tai pieejamo finansējumu," norāda finanšu ministrs Māris Kučinskis.

AF plāna noslēdzošajā posmā būtisks uzsvars bija uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem un atsevišķu reformu noslēdzošajiem elementiem. Sagaidāms, ka turpmākajos gados sabiedrība arvien vairāk izjutīs AF un valsts budžeta ieguldījumu praktisko ietekmi ikdienā un dažādās tautsaimniecības jomās.

Piemēram, transporta jomā investīcijas dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijā un attīstībā aptver 100 kilometrus dzelzceļa līniju, tostarp līnijas Rīga-Zemitāni un Rīga-Sloka, kā arī Zasulauks-Bolderāja. Veikti arī uzlabojumi Rīgas metropoles transporta infrastruktūrā, tai skaitā iegādāti 17 elektroautobusi un izbūvētas septiņas to uzlādes stacijas, izveidoti astoņi mobilitātes punkti un uzlaboti 52 kilometri veloinfrastruktūras Rīgā un Pierīgā. Savukārt sabiedriskā transporta reformas ietvaros pārskatīts maršrutu tīkls, saskaņots reģionālo autobusu un vilcienu maršrutu kustības grafiks Rīgas metropoles areālā un vienotas biļetes pilotprojekts Rīgas sabiedriskajam transportam un vilcieniem, nodrošinot iedzīvotājiem ērtāku un pieejamāku pārvietošanos.

Apjomīgi infrastruktūras ieguldījumi veikti arī citās jomās. Alūksnē, Alsungā, Daugavpilī, Liepājā, Līvānos, Madonā, Salacgrīvā, Talsos un Viļānos izbūvēti deviņi gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centri, stiprinot katastrofu pārvaldības dienestu infrastruktūru Latvijas reģionos.

Noslēdzošajā posmā pabeigti arī pēdējie darbi pretplūdu infrastruktūras atjaunošanai un pārbūvei. Tādējādi kopumā visā Latvijā atjaunoti un pārbūvēti 22 valsts meliorācijas sistēmu objekti, ietverot deviņas sūkņu stacijas, piemēram, Talsu, Ventspils un Mārupes novados, 12 aizsargdambji, tostarp Dienvidkurzemes, Ogres, Rēzeknes un Jelgavas novados, kā arī Meirānu kanāls Madonas novadā.

Savukārt enerģētikas infrastruktūrā 190 kilometri vidēja sprieguma gaisvadu elektrolīniju aizstāti ar pazemes kabeļu līnijām, uzlabojot elektroapgādes drošumu un noturību.

Veselības aprūpē uzlabota infrastruktūra un aprīkojums kopumā 15 universitāšu, reģionālajās un specializētajās slimnīcās un 40 sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, nupat augustā Bērnu slimnīcā atklāts jaunais Neiropsihiskās attīstības centrs un Simulāciju mācību telpa, kā arī renovētais Operāciju bloks. Savukārt nevienlīdzības mazināšanai uzbūvēti 300 zemas īres maksas dzīvokļi un vairāk nekā 60 valsts un pašvaldību ēkās veikti būvdarbi, nodrošinot piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Noslēdzošajā AF posmā īstenoti arī augstākās izglītības reformas noslēdzošie pasākumi, pabeidzot nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi un ieviešanas jautājumu sakārtošanu. Reforma paredz uz rezultātiem vairāk orientētu augstskolu finansēšanas modeli, jaunu augstskolu akreditācijas kārtību un vienotus akadēmiskās un pētniecības karjeras principus.

Atsevišķu investīciju īstenošana turpināsies arī pēc 31. augusta atbilstoši to specifikai un AF plānā paredzētajam ieviešanas mehānismam, piemēram, finanšu instrumentu un uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Tāpat atsevišķos gadījumos, pabeidzot projektu īstenošanu un rodoties AF finansējuma ietaupījumam, ar atbilstošu Ministru kabineta lēmumu to iespējams turpināt izmantot konkrētās investīcijas ietvaros. Vienlaikus AF plānā noteiktie atskaites punkti un mērķi šajās investīcijās ir sasniegti noteiktajā termiņā.

Piemēram, Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā līdz 31. augustam pabeigti AF rādītāja izpildei nepieciešamie būtiskie būvdarbi un saņemts inženiera sertifikāts par to izpildi. Šie darbi ir pirmais posms stacijas turpmākai attīstībai un vilcienu kustības funkcionēšanai pasažieru ērtībām. Pēc šī atskaites punkta turpināsies pārējie nepieciešamie darbi, tostarp sliežu ceļu un kontakttīklu izbūve, izmantojot ES un valsts budžeta finansējumu, tai skaitā Kohēzijas fonda projekta ietvaros.

Jau ziņots, ka, lai ES dalībvalstis saņemtu AF maksājumus no EK, tām jāīsteno AF plānā noteiktās reformas un investīcijas un jāsasniedz ar tām saistītie rādītāji. Šā gada 8. maijā Latvija saņēma ceturto jeb pirmspēdējo AF maksājumu 371,2 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to Latvija no kopējā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma valsts budžetā līdz šim saņēmusi gandrīz 1,5 miljardus eiro jeb 75%.

Kopumā no 2022. līdz 2026. gada septembrim Latvijā saskaņā ar AF plānu īstenoti 187 rādītāji klimata un enerģētikas, transporta infrastruktūras, digitālās transformācijas, nevienlīdzības mazināšanas, inovāciju un zinātnes, veselības un likuma varas stiprināšanas jomā. Par AF plāna pirmajā posmā sasniegtajiem deviņiem rādītājiem Latvija saņēma 201 miljonu eiro, otrajā posmā 335,7 miljonus eiro par 43 rādītājiem, trešajā 293,3 miljonus eiro par 38 rādītājiem, bet ceturtajā 371,2 miljonus eiro par 41 rādītāju. Noslēdzošajā maksājuma pieprasījumā tiks iekļauti 58 rādītāji, par kuru izpildi Latvijai paredzēts valsts budžetā saņemt 503,7 miljonus eiro.

AF ir daļa no ES ekonomikas atveseļošanas plāna (NextGenerationEU), kas tika izveidots pēc Covid-19 pandēmijas. Tā finansējums paredzēts reformām un investīcijām, kas palīdz stiprināt ekonomiku un tās noturību ilgtermiņā.

Vairāk par AF īstenotajiem projektiem skatīt ES fondu mājaslapā.