Armands Krauze: šis gads lauksaimniekiem bijis viens no vissmagākajiem pēdējo gadu laikā

Otrdien, 4. novembrī Zemkopības ministrija (ZM) informēja valdību par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģiskoapstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā.Šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad nozari skar nelabvēlīgi laikapstākļi, un tas var apdraudēt saimniecību dzīvotspēju, īpaši tāpēc, ka joprojām ražošanas resursu cena saglabājas augsta un lielai daļai kviešu ražas ir pazemināta kvalitāte, kas atbilst lopbarības standartiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Šis gads lauksaimniekiem bijis viens no smagākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā, ka valdība līdz novembrim izsludināja ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā, ir svarīgi informēt Ministru kabinetu par situācijas nopietnību. Izveidojušies apstākļi nozīmīgi ietekmē lauksaimnieku ienākumus un apdraud saimniecību dzīvotspēju nākotnē. Lai atbalstītu mūsu lauku uzņēmējus, sadarbībā ar Lauku konsultāciju un izglītības centru esam radījuši iespēju krīzē nonākušiem lauksaimniekiem ikdienā saņemt konsultatīvu palīdzību par ekonomiskiem, juridiskiem un cita veida jautājumiem."

Kopš 2025.  gada maija ilgstoši valdošie nokrišņi Latvijā daudzviet izraisījuši sējumu un stādījumu applūšanu, krasi samazinot gan ražību, gan kvalitāti, vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tādēļ 5. augustā valdība izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valstī līdz 2025. gada 4. novembrim un ZM aicināja visus lauksaimniekus, kuru saimniecības skāruši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, turpināt sniegt informāciju Lauku atbalsta dienestam (LAD) par cietušajām platībām.

Līdz 2025. gada 30. septembrim LAD ir ziņots par 87 307 ha cietušām vai neapsētām un par 2320 ha pavasara salnās cietušām platībām, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot virs 100 miljoniem eiro. Atsevišķām kultūrām tiek prognozēts nozīmīgs kopražas samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, piemēram, griķiem par 51%, vasaras miežiem par 43%, kukurūzai par 28%, vasaras kviešiem par 23% un ziemas miežiem samazinājums par 12 procentiem. Turklāt lielai daļai kviešu ražas 2025. gadā ir pazemināta, tikai lopbarībai atbilstoša kvalitāte. Tā rezultātā samazinās ieņēmumi un pieaug finansiālais spiediens uz ražotājiem. Ļoti ir aizkavējusies ziemāju sēja, kas rada bažas par nākamā gada ražu, bet augstās ražošanas izmaksas jau ilgstoši pārsniedz saimniecību ienākumus.

ZM iesniedza Eiropas Komisijai (EK) aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo laikapstākļu radīto ietekmi un aicināja iespējami kompensēt zaudējumus. EK lēma par ārkārtas finansiālu atbalstu lauksaimniecībai un piešķīra Latvijai 4,2 milj. eiro, kas jāizmaksā līdz 2026. gada 30. aprīlim.

Lauksaimniekiem arī tika noteiktas atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos, ja nosacījumu izpilde laikapstākļu ietekmē nav bijusi iespējama. Ievērojot klimata pārmaiņas un lai mazinātu iespējamos zaudējumus, zemnieki pēdējos gados arvien biežāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumu, kuram 50% no apdrošināšanas prēmijas attiecināmajām izmaksām sedz ZM īstenotā atbalsta programma. Šāgada pavasarī ZM palielinājusi atbalsta izmaksas limitu līdz 200 eiro par vienu hektāru dārzeņu, augļu, ogu un ilggadīgo stādījumu platības. Tomēr ir riski, pret kuriem apdrošināšanu nepiedāvā neviena no apdrošināšanas sabiedrībām, tādēļ ZM turpina strādāt pie riska pārvaldības sistēmas izstrādes.

Lauksaimnieki, kuriem nepieciešama ekonomiska, juridiska un cita veida konsultatīva palīdzība, jau sākot ar 2025. gada 24. oktobri aicināti sazināties ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru*.

Vairāk informācijas MK tīmekļvietnē: "Par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē".

* Saziņa ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, rakstot uz e-pastu [email protected]vai pa tālruni 23234409 darba dienās 8.00-20.00, ar iespēju piereģistrēt zvanus ārpus iepriekšminētā darba laika