Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Eiropas Komisijas piedāvājums ir nepieņemama lauku reģionu attīstības bremzēšana”

Pirmdien, 22. septembrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē (Beļģijā) notika ES dalībvalstu lauksaimniecības ministru diskusija par Eiropas Komisijas (EK) ieplānoto ES finansēšanas modeli 2028.-2034. gada finanšu periodam. EK plānotais finansēšanas modelis nākamajā budžeta periodā paredz kopējo finansējuma samazinājumu ES dalībvalstu lauksaimniecībai par 23%, bet zivsaimniecībai - 62 procentiem.

Konkrēti Latvijai atbalsts 2028.-2034. gadā samazinātos par ceturtdaļu, bet zivsaimniecībai - par divām trešdaļām, iecerējusi EK. Šāds atbalsta samazinājums Latvijai apdraud ne tikai nozaru attīstību, bet arī to izturētspēju un pat valsts drošību pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Jau iepriekš esam skaidri vēstījuši, ka Kopējai lauksaimniecības politikai ir jāpaliek atsevišķai un neatkarīgai politikai ar īpaši tai iezīmētu un atbilstošu finansējumu. Tieši tāpat kā Kopējai zivsaimniecības politikai. Mēs neatbalstām lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas iekļaušanu vienotā plānā un asi iebilstam pret iecerēto atbalsta līdzekļu samazinājumu. Tā ir nepieņemama lauku reģionu attīstības bremzēšana, kas neparedz ne ienākumu atbalsta izlīdzināšanu un papildu palīdzību austrumu pierobežai, nedz piekrastes un zvejnieku kopienu attīstību."

Arī gandrīz visu ES dalībvalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri kritiski izteicās par EK iecerēm un atzīmēja, ka jauna administratīvi apgrūtinoša modeļa ieviešana palielinās administratīvo slogu un izmaksas dalībvalstīm un paildzinās ieviešanu. Esošajā periodā jau veikta nozīmīga politikas reforma, ieguldīts ievērojams finansējums pārvaldības un IT sistēmu izveidē, lai pielāgotos pašreizējām prasībām, kas nākotnē atkal mainītos un prasītu jaunus ieguldījumus.

Ministrs ir pārliecināts, ka jāpanāk Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) finansējuma palielināšana vai saglabāšana vismaz esošajā apmērā un abām politikām arī turpmāk ir jābūt atsevišķām stratēģiskas nozīmes politikām.

EK nolēmusi no 2028. gada mainīt ES dalībvalstu finansēšanas modeli, izveidojot vienu vienotu Nacionālās un reģionālās partnerības (NRP) plānu un fondu, kurā kā atsevišķas sadaļas - līdztekus reģionālās kohēzijas, sociālai, migrācijas, robežu pārvaldības un iekšējās drošības politikai - ietilptu arī KLP un KZP ar atbilstošo finansējumu. Pašreizējā periodā KLP un KZP un to īstenošanai paredzētie fondi pastāv kā divas atsevišķas ES politikas.