Latvija 2050: no nākotnes scenārijiem līdz kopīgai rīcībai

Latvijas nākotni noteiks šodienas izvēles. To neizšķirs viena reforma vai investīcija, bet spēja vienoties par kopīgiem mērķiem un saglabāt šo virzību uz tiem ilgtermiņā, kā arī drosme mainīt to, kas vairs nestrādā. Valsts kanceleja plašākai diskusijai nodevusi valsts attīstības stratēģijas "Latvija 2050" kodolu - kopīgu pamatu izvēlēm, kas Latvijai būs jāizdara nākamajās desmitgadēs. Seminārā 4. septembrī valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un akadēmiskās vides pārstāvji pārrunāja, ko Latvija vēlas nosargāt, kas valstij jāmaina un kā ilgtermiņa mērķus pārvērst konsekventā rīcībā. Latvijas Universitātes pētījums, NAP2027 vidusposma izvērtējums un sabiedriskās domas aptaujas secinājumi palīdzēja ieraudzīt gan kopīgās prioritātes, gan izvēles, par kurām vēl jāvienojas.

Stratēģijas kodols: nosargāt, attīstīt, pārveidot

Stratēģijas kodolu veido trīs savstarpēji saistītas prioritātes: Latvijas valsts pastāvēšana un rīcībspēja; latviešu valoda, identitāte un kultūrtelpa; cilvēku labklājība un iespējas. Tās aptver vienpadsmit attīstības virzienus: drošība, veselība, izglītība un paaudžu atjaunotne, produktīva tautsaimniecība, tehnoloģijas, inovācijas, spēcīga pārvaldība, pilsoniska sabiedrība, kultūra un ilgtspējīga vide.

Stratēģija piedāvā progresu vērtēt pēc rezultātiem, nevis paveikto aktivitāšu skaita. Projekts izvirza trīs ilgtermiņa orientierus: stabilizēt iedzīvotāju skaitu ap 1,77 miljoniem, palielināt latviešu valodas lietojumu ģimenē vismaz līdz 75 % un sasniegt darba ražīgumu vismaz Eiropas Savienības vidējā līmenī. Turpmākajā darbā šos un nozaru rādītājus precizēs, nosakot starpposmus un regulāri pārbaudot, vai izvēlētais ceļš Latviju tuvina mērķiem.

2050. gads sākas ar šodienas izvēlēm

Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātais ietvars rāda trīs iespējamas Latvijas attīstības trajektorijas. Mērķa scenārijs - transformējošā noturība - iezīmē valsti, kas ne tikai iztur krīzes, bet izmanto pārmaiņas, lai kļūtu drošāka, produktīvāka un spējīgāka. Inerces scenārijā Latvija turpina līdzšinējo attīstības tempu, bet negatīvās spirāles scenārijā vājinās gan ekonomika, gan cilvēkresursi, gan valsts rīcībspēja.

Atšķirība starp trajektorijām nav abstrakta. LU aprēķini rāda: mērķa scenārijā 2050. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts var sasniegt 69,5 miljardus eiro 2020. gada salīdzināmajās cenās un iedzīvotāju skaits - aptuveni 1,77 miljonus. Negatīvās spirāles scenārijā tie būtu attiecīgi 43 miljardi eiro un 1,46 miljoni cilvēku. Tātad šodienas izvēļu iespējamā starpība ir 26,5 miljardi eiro un aptuveni 310 tūkstoši cilvēku. Scenāriji nemēģina precīzi paredzēt nākotni - tie parāda mūsu izvēļu iespējamo cenu.

Atšķirīgais trajektoriju rezultāts un stratēģijas projektā iezīmētās izvēles dažādu reformu un politiku īstenošanā iezīmē ceļu, kas Latvijas sabiedrībai paveicams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Katrs no 11 attīstības virzieniem atbild uz vienu jautājumu: kas jādara šajā jomā, lai Latvija virzītos uz transformējošu noturību, nevis ar inerci attīstītos lēni, vai ieietu negatīvā attīstības spirālē.

Ierobežotu resursu apstākļos priekšroka dodama risinājumiem, kas vienlaikus veicina vairākas stratēģijas prioritātes un attīstības virzienus un rada ilgstošu ietekmi uz Latvijas attīstības trajektoriju, īpaši demogrāfisko dzīvotspēju, produktivitāti un valsts rīcībspēju.

Sabiedrība pasaka, kas tai ir svarīgi

Pētījumu kompānija SIA "TNS Latvia" (Latvijā darbojas ar zīmolu "Fifty5Blue") 2026. gada jūnijā aptaujāja 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Nacionāli reprezentatīvās aptaujas dati liecina, ka sabiedrība atbalsta daudzus transformācijas scenārija mērķus - 71,4 % iedzīvotāju dod priekšroku piesardzīgai un galvenokārt uz augsti kvalificētu darbaspēku vērstai imigrācijai ar lielāku uzsvaru uz integrāciju, 65,2 % atbalsta iekļaujošu izglītību visiem, nevis resursu koncentrēšanu izcilībai, un 64,8 % - vietējo cilvēkresursu plašāku izmantošanu darbaspēka trūkuma mazināšanai. Savukārt 51,6 % uzskata, ka Latvijas konkurētspējai jābalstās produktivitātē, inovācijās un augstā pievienotajā vērtībā.

Rezultāti arī rāda skaidru vēlmi pēc labākas ikdienas: 64,4 % iedzīvotāju kā jomu, kurā jau tuvākajos gados būtiski jāpalielina finansējums, nosauca veselības aprūpi, 52,8 % - izglītību un prasmes, 38,7% - zinātni, inovācijas un uzņēmējdarbības attīstību, savukārt 34,7 % - labklājību ģimenēm ar bērniem. Tajā pat laikā 47,3% iedzīvotāju dod priekšroku zemākiem nodokļiem, pat ja kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamība būtu ierobežotāka, un tikai 18,3 % izvēlas augstākus nodokļus un plašākus pakalpojumus. Šie rezultāti skaidri iezīmē, ka jāturpina saruna par prioritātēm, to ietekmējošām politikas izvēlēm, finansējumu un pārmaiņu tempu.

Pētījuma rezultāti publicēti Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datubāzē.

Latvija 2050 top plašā sarunā

Gandrīz puse (48,6 %) iedzīvotāju vēlas, lai būtiskākos valsts lēmumus pieņemtu ar plašāku sabiedrības, pašvaldību un kopienu līdzdalību, pat ja tas prasa vairāk laika un kompromisu. Tāpēc līdzdalība nav tikai stratēģijas izstrādes metode - veidojot "Latvija 2050" kā kopīgu vienošanos par Latvijas nākotni, kurā sabiedrība saskata savu lomu un līdzatbildību, tiek būvēts pamats spējai kopīgi īstenot izvēlēto ilgtermiņa virzienu.

Stratēģijas izstrāde sākās ar Latvijas Universitātes pētnieku veikto pētījumu, datu analīzi un scenāriju izstrādi. Pētījuma īstenošanas periodā Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Saeimu organizēja vairākas valsts attīstībai ilgtermiņa plānošanai veltītas ekspertu diskusijas. 2025.gada 3.aprīlī norisinājās Valsts kancelejas un Latvijas Universitātes kopīgi organizētā ekspertu diskusija "Latvija 2050 - demokrātiska, droša un pārtikusi", kas bija veltīta demokrātijas, drošības, cilvēkkapitāla un labklājības tēmām. 2025.gada 28.oktobrī Saeimā notika Valsts Kancelejas, Saeimas un Latvijas Universitātes kopīgi rīkota konference "Valsts attīstības vīzija 2050: sabiedrības gaidas un attīstības scenāriji" par sākotnējiem pētījuma rezultātiem un tā ietvaros izstrādātajiem valsts attīstības scenārijiem, īpaši akcentējot un diskusijās pievēršot uzmanību cilvēkkapitāla stiprināšanas jautājumiem, drošības, labklājības un pārvaldības jautājumu tematikai. Šajā konferencē arī tika prezentēti Valsts kancelejas sadarbībā ar fondu "Dots" organizēto Dialoga apļu Latvijas reģionos rezultāti, kas kā reģionu iedzīvotājiem svarīgākās tēmas iezīmēja birokrātijas mazināšanu, vienkāršu un saprotamu valsts iestāžu komunikāciju, vienkāršu nodokļu sistēmu un cilvēcisku attieksmi no valsts un pašvaldību puses. Latvijas Universitātes pētījuma noslēgumā 2026.gada 20.martā Saeimā norisinājās konference "Latvijas attīstības stratēģiskās plānošanas arhitektūra: iekļaujoša nākotnēšana mērķtiecīgai pārveidei", kas tika veltīta pētījuma gala rezultātiem - ilgtermiņa plānošanas ietvaram "Latvija 2050", stratēģiskās plānošanas ekosistēmas veidošanai, īstermiņa un vidēja termiņa interešu līdzsvarošanai un stratēģijas pārvaldībai, tai skaitā kā to padarīt dzīvu un atbildīgu un rīku reālu lēmumu pieņemšanai. Tos papildināja iedzīvotāju aptauja, fokusgrupu diskusijas un sarunas ar dažādām sabiedrības grupām. 4. septembra seminārs turpina iesākto darbu pie valsts attīstības stratēģijas Latvija2050, vienkopus pulcējot valsts pārvaldes, pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un akadēmiskās vides pārstāvjus.

Darbs pie stratēģijas projekta turpinās. Valsts kanceleja apkopos seminārā izskanējušos priekšlikumus, iesaistīs sarunās plašāku ekspertu loku un dažādas sabiedrības grupas un pilnveidos stratēģijas saturu pirms plašākas sabiedriskās apspriešanas. Latvijas nākotni nevar uzrakstīt viena institūcija. Vienošanās par kopīgiem attīstības virzieniem rodas, ja cilvēki atpazīst savas vērtības, diskutē par konfrontējošām interesēm un ir gatavi līdzdarboties stratēģijā izklāstīto virzienu iedzīvināšanā.

Prezentācijas: