Kopumā 2026. gada pavasarī ir gaidāmi plaši palu izraisīti plūdi, jo upju baseinos ir daudz sniega, un arī ledus biezums ūdenstilpēs ir ievērojams. Daudzviet, iespējams, tiks pārsniegtas dzeltenās brīdinājuma pakāpes ūdenslīmeņa atzīmes, bet vietām pastāv iespēja pārsniegt arī oranžās un sarkanās brīdinājumu pakāpes ūdenslīmeņa atzīmes. Lielākos plūdu draudus varētu izraisīt ledus sastrēgumi. Plūdu draudus ievērojami var pastiprināt lietus, kas paātrina sniega segas kušanu. Pakāpeniska pavasara iestāšanās ļauj palu ūdeņiem pakāpeniski ieplūst upēs, kas palu periodu padara garāku, tomēr plašu un ekstremālu plūdu iespējamību samazina. Palu maksimālie ūdens līmeņi un caurplūdumi lielā mērā būs atkarīgi no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā un aprīlī.

Februāra pēdējās dienās gaiss mūsu reģionā pakāpeniski kļūst siltāks - visā valstī februāra - marta mijā gaidāms atkusnis ar gaisa temperatūru 0...+6 grādi, turklāt arī naktīs gaisa temperatūra lielākajā daļā valsts saglabāsies pozitīva. Nokrišņi gaidāmi galvenokārt valsts ziemeļu daļā un tie būs lietus, iespējams, arī slapjš sniegs. Marta pirmajā nedēļā atkusnis (+1...+7 grādi) atsevišķās naktīs mīsies ar nelielu līdz mērenu salu, nokrišņu kopumā nebūs daudz. Debesīm skaidrojoties un ilgāk spīdot saulei, nedēļas otrajā pusē dažviet gaisa temperatūra dienās var pietuvoties pat +10 grādiem. Nokrišņi martā un aprīļa sākumā kopumā Baltijas reģionā ir prognozēti ap normu vai nedaudz zem normas, tomēr tas nenozīmē, ka atsevišķas stiprāku nokrišņu dienas šajā periodā nav iespējamas.

Upju baseinos ir ievērojami sniega krājumi, mazāk sniega ir piekrastē. Upes un ezerus klāj ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem, torosēta ledus sega. Gaisa temperatūra un gaidāmie nokrišņi būs noteicošie palu procesa attīstībā - cik strauji kusīs sniega sega un ledus zaudēs savu izturību. Ledus iešanas laikā ir sagaidāms, ka daudzviet veidosies ledus sastrēgumi, sevišķi vietās, kur aizsalstot izveidojās ledus un vižņu sablīvējumi. Ledus iešanu upju lejteču posmos var ietekmēt Rīgas līča ledus, tas var apgrūtināt Gaujas un Lielupes ledus iziešanu.

Prognozēta palu attīstība:

• Pavasara palu maksimums Latvijas upēs gaidāms laika periodā no marta pirmās dekādes līdz aprīļa vidum. Kurzemes upēs palu maksimumi sāks iestāties jau marta pirmajā dekādē, bet atsevišķos upju posmos tie iestāsies vēlāk. Lielupes baseina upēs marta vidū gaidāmi palu perioda maksimumi. Gaujas, Salacas un Daugavas baseinu upēs pavasara palu maksimumu iestāšanās gaidāma vēlāk - laika posmā no marta otrās dekādes līdz aprīļa vidum. Agrāk pavasara palu maksimumi iestāsies mazākās upēs un upju augštecēs, ilgstošāka palu attīstība un gaita būs austrumdaļas upēs un lielo upju baseinos, kā arī upju posmos, kur veidosies ledus un vižņu sastrēgumi, kas paildzinās ledus iešanas gaitu. Palu maksimums (lielākais caurplūdums) mazajās upēs gaidāms īsi pēc ledus iziešanas, bet lielākajās upēs - vēlākā periodā.
• Kopumā 2026. gadā pavasara perioda maksimālie caurplūdumi daudzviet gaidāmi tuvu ilggadējiem vidējiem lielumiem vai nedaudz mazāki par tiem upju baseinos, kur sniega krājumi ir mazāki.
• 2026. gadā pavasara perioda maksimālie ūdens līmeņi gaidāmi tuvi, vai pat augstāki par ilggadēji vidējām vērtībām. Gaidāms, ka daudzviet ūdenslīmeņa atzīmes pārsniegs dzeltenās pakāpes brīdinājuma atzīmes. Ledus iešanas laikā iespējamas krasas ūdenslīmeņa svārstības, sastrēgumu gadījumos ūdens līmenis var būt augstāks un ir augsta varbūtība, ka tiks izplatīti arī oranžās un sarkanās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni.
• Ledus uzlūšana upju baseinos sāksies nedaudz agrāk nekā parasti. Kurzemes un Zemgales upēs marta pirmajā dekādē, atsevišķos posmos nedaudz vēlāk, austrumu daļas upju baseinos marta otrajā un trešajā dekādē.
• Daudzviet gaidāmi ledus sastrēgumi, jo ir izveidojušies ledus un vižņu sablīvējumi, kas var radīt ledus un vižņu masu apstāšanos un strauju ūdenslīmeņa paaugstināšanos augšpus tiem.
• Ledus iešanas laikā iespējama ledus sastrēgumu veidošanās Daugavā lejpus Daugavpils pie salām Līksnas - Nīcgales posmā, pie Līvāniem un arī Jēkabpils - Pļaviņu posmā.
• Ir augsta varbūtība, ka Ogres upes lejteces posmā ledus iešanas laikā veidosies sastrēgumi.
• Arī Vidzemes upēs iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un palieņu applūšana. Gaujā iespējama sastrēgumu veidošanās, zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Strenčiem, Siguldas, Ādažiem un Carnikavas novadā.
• Lielupes baseina upēs arī ir gaidāma ledus sastrēgumu veidošanās, tā ir iespējama garos posmos gan Lielupē, gan citās tās baseina upēs.
• Arī Kurzemes upēs, visticamāk, veidosies ledus sastrēgumi Bārtā, Ventā un tās baseina upēs.
• Lielupes, Gaujas un Daugavas upju lejtecēs ūdens līmenis būs atkarīgs arī no vējuzplūdu intensitātes.

Sniega krājumi Latvijas upju baseinos

Janvāra sākumā Latvijā sākās stabilas ziemas periods. Pakāpeniski palielinājās sniega segas biezums un ūdens saturs sniegā. Februāra beigās visplānākā ledus sega ir Rīgas līča piekrastes stacijās - Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā - Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 26. februārī ir 54 cm. Daudz sniega ir arī upju baseinu augštecēs Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Kūstošais sniegs, ko papildinās nokrišņi palu periodā, lielā mērā veidos upju noteci.

Sniega segas biezums (cm) 24.02.2026.

Ledus apstākļi ūdenstilpēs februārī

Janvāris un februāris bija auksti, līdz ar to februāra beigās ūdenstilpes lielākoties klāj ledus sega, vietām tā ir ar plaisām, lāsmeņiem, nepilna vai torosēta, vietām zem ledus ir uzkrājies biezs vižņu slānis. Daudzviet saglabājas ledus sablīvējumi, tomēr tie turpina izskaloties. Iestājoties siltākam laikam, upju notece sākusi svārstīties, dažviet palielināties. Šobrīd daudzviet ir ūdens uz ledus, veidojas sniegūdens lāmas, daudzviet ledus kūst uz vietas.

Kopumā ūdenstilpju ledus ir ļoti nevienmērīgs, vidējais ledus biezums 20.-27. februārī ūdenstilpēs ir tuvs vai pat biezāks par ilggadēji vidējām vērtībām:

Ledus apstākļi Rīgas līcī februārī

Šosezon Rīgas līcī ir daudz dreifējošā ledus, arī dažāda platuma malas ledus ir izveidojies. Atkarībā no vēja virziena un stipruma dreifējošais ledus tiek piespiests pie krasta. Nelabvēlīgi apstākļi var izveidoties, ja Gaujas un Lielupes ledus iešanas laikā ledus tiktu piespiests līča dienvidu daļā, jo tad tiktu apgrūtināta upju notece un ledus iešana.

Ledus daudzums Rīgas līcī 25.02.2026. (Copernicus, Sentinel-3)

Prognoze tiks precizēta ar īstermiņa prognozēm. Ikdienā ūdens līmeņa prognozēm ir iespēja sekot LVĢMC mājaslapā Plūdu riska informācijas sistēmā (PRIS). Hidroloģisko prognožu atjaunošana PRIS tiek veikta sešas reizes diennaktī, ņemot vērā jaunākos hidrometeoroloģisko novērojumu datus un aktuālās laikapstākļu prognozes. Šeit ik dienu LVĢMC hidrologi publicē operatīvās situācijas skaidrojumu. Nepieciešamības gadījumā tiks sagatavoti brīdinājumi. Jaunākie dati tiks publicēti arī mūsu Facebook, X un Instagram kontos.