E. Siliņa Eiropadomē: Investīcijas Austrumu robežā ir ieguldījums visas Eiropas drošībā

Ceturtdien, 23. oktobrī, Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Eiropadomes sanāksmē Briselē, kur Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi sprieda par atbalstu Ukrainai, Eiropas drošību un konkurētspēju, klimata politiku, migrāciju un citiem jautājumiem.

Svarīga diskusiju daļa bija veltīta Eiropas konkurētspējas veicināšanai. Latvijas Ministru prezidente uzsvēra, ka nepieciešams vienkāršot normatīvos regulējumus un turpināt darbu pie birokrātijas mazināšanas.

Tāpat E. Siliņa norādīja, ka regulējuma radītais slogs jāņem vērā arī diskusijās par klimatu politiku: "Nedrīkstam atkārtot kļūdas, kuras tika pieļautas, pieņemot 2030. gada klimata mērķus. Klimata politikai ir jābūt cilvēkiem un uzņēmumiem saprotamai un īstenojamai, jāņem vērā ģeopolitiskie aspekti un valstu atšķirīgās situācijas. Ir panākts, ka Eiropas Komisija nāks klajā ar ETS2 sistēmas ieviešanas ietvara pārskatu - tas ir panākums."

Runājot par drošību un aizsardzību, E. Siliņa uzsvēra nepieciešamību stiprināt Austrumu flangu un attīstīt bezpilota tehnoloģiju sadarbību Eiropas līmenī: "Latvijai ir pieredze un zināšanas dronu tehnoloģiju jomā. Esam gatavi ciešākai sadarbībai Eiropas līmenī. Jau tagad Latvija vada dronu spēju koalīciju kopā ar Nīderlandi un Horvātiju. Kopā esam liels spēks." Līderi pauda vienprātību par Krieviju kā galveno draudu un Austrumu flanga valstīm radīto apdraudējumu, uzsverot nepieciešamību prioritāri sniegt tām atbalstu.

Viens no būtiskiem Eiropadomes jautājumiem bija arī migrācijas politika. "Latvija sargā Eiropas Savienības ārējo robežu, cīnās pret Krievijas un Baltkrievijas īstenotajiem hibrīduzbrukumiem un migrācijas instrumentalizāciju. Šie centieni ir attiecīgi jānovērtē Eiropas Savienības līmenī. Investīcijas Austrumu robežā ir ieguldījums visas Eiropas drošībā".

"Krievijas agresija nerimst. Mums ir svarīgi izdarīt arvien lielāku spiedienu pret agresorvalsti un sniegt reālu atbalstu Ukrainai. Atzinīgi vērtēju lēmumu par Eiropas Savienības 19. sankciju pakotni, kas būtiski skars Krievijas enerģētikas un finanšu sektorus. Vienlaikus Eiropas Komisijai pēc iespējas ātri nepieciešams nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem finansiāla atbalsta sniegšanai Ukrainai, tostarp par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Nav laika kavēties," saka Ministru prezidente.