Apstiprināta ES atbalsta saņemšanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu seku mazināšanai augļkopjiem, dārzeņkopjiem un sēklaudzētājiem

Valdība otrdien, 3. februārī, apstiprināja Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopībā, dārzeņkopībā un sēklaudzēšanā. ES jau piešķirtais atbalsts 4,2 miljoni eiro paredzēts augļkopjiem, dārzeņkopjiem un sēklaudzētājiem par 2025. gada pavasara salnu un pēc tam sekojošo ilgstošo lietavu radītajām sekām, kas bija jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecību nozīmīgi ietekmēja nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.

Jāatzīmē, ka sēklaudzēšanā atbalsts paredzēts sertificētas sēklas ražotājiem visām lauksaimniecības kultūrām par platībām, par kurām 2025. gadā iesniegts pieteikums sēklaudzēšanas sējumu lauku apskatei un veikta lauku apskate neatkarīgi no tās rezultāta.

Atbalstu piešķirs, ja atbalsta pretendenta ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības 2025. gadā par vienu deklarēto hektāru, kas deklarēti LAD ģeotelpiskajā iesniegumā, būs samazinājušies vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar references perioda vidējiem ieņēmumiem par vienu deklarēto hektāru. Aprēķinā ņems vērā atbalsta pretendenta visas deklarētās platības, tostarp graudaugus, zālājus u.c. kultūras, neiekļaujot parasto un zaļmēslojuma papuvi. Tāpat aprēķinā neiekļaus vienu un divu gadus vecus ilggadīgos stādījumus, izņemot zemeņu stādījumus.

Par references periodu varēs izvēlēties vai nu piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas, skaitot atpakaļ no 2024. gada (to ieskaitot), vai iepriekšējos piecus gadus, kas noteikti pēdējo sešu gadu periodā, pēc pretendenta izvēles izslēdzot vienu gadu. Ja references periods būs īsāks par pieciem gadiem, tad to veidos gadi, par kuriem pieejami dati gan par ieņēmumiem, gan par deklarētajām platībām.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz iesniegums un jānorāda izvēlētais references periods. Ja atbalsta pretendentam ir pienākums sagatavot revidētu gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, tad ir jāiesniedz operatīvie finanšu dati.

Ja pretendents vēlas, lai ieņēmumu aprēķinā tiktu ņemtas vērā arī krājumu vērtības izmaiņas, papildus jāsniedz informācija par pašu ražotu lauksaimniecības produktu krājumiem, kā arī šo krājumu vērtības atšifrējums.

ES ārkārtas atbalsta apmēru augļkopjiem, dārzeņkopjiem un sēklaudzētājiem aprēķinās, ņemot vērā deklarētās platības un noteiktās atbalsta likmes par hektāru. Saimniecībām, kuras specializējušās augļkopības, dārzeņkopības vai sēklaudzēšanas produkcijas ražošanā, atbalstu aprēķinās, pamatojoties uz faktisko ieņēmumu samazinājumu - kā starpību starp references perioda vidējiem ieņēmumiem un 2025. gada ieņēmumiem uz vienu hektāru, ņemot vērā deklarēto platību. Vienlaikus ir noteikti atbalsta griesti - piešķirtais atbalsts nedrīkst pārsniegt faktisko ieņēmumu samazinājumu starp references periodu un 2025. gadu.

Jaunajām saimniecībām paredzēta atsevišķa pieeja - atbalstu aprēķinās, balstoties uz fiksētu atbalsta likmi par hektāru, bet nepārsniedzot 20 tūkstošus eiro. Par jaunu saimniecību uzskatāma saimniecība, kuras ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības pēdējo piecu gadu laikā nav pārsnieguši četrus tūkstošus eiro gadā un kurai attiecīgās platības pirmo reizi deklarētas noteiktajos gados.

Šāda atbalsta aprēķina kārtība nodrošina, ka ES ārkārtas atbalstu piešķirs samērīgi, ņemot vērā gan saimniecību platību, gan faktisko ekonomisko ietekmi no nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Noteikumi paredz, ka atbalsts jāizmaksā līdz 2026. gada 30. aprīlim. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" LAD publicēs pieteikšanās termiņu atbalstam un datumu, no kura atbalsta pretendenti varēs sākt iesniegt pieteikumus.

Noteikumi "Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".