Valdība pilnveido izglītības finansēšanu: skolām lielāka elastība, mazākām skolām – zemāks finansējuma slieksnis

Šodien, 1. septembrī, valdība apstiprināja grozījumus trijos Ministru kabineta noteikumos, kas regulē pedagogu darba samaksu un valsts mērķdotācijas sadali. Izmaiņas dod skolām lielāku elastību finansējuma izmantošanā, stiprina izglītības iestāžu vadību un atbalsta personālu, kā arī pielāgo finansēšanas modeli reālajai situācijai reģionos.

"Šodien valdība ir pieņēmusi vairākus būtiskus lēmumus, kas dod skolām lielāku elastību, stiprina skolu vadību un vienlaikus pasargā mazākas skolas no pārāk mehāniskas finansēšanas. Latvijas izglītības sistēmu nevar pārvaldīt tikai ar Excel tabulu. Skolai Rīgas centrā un skolai pierobežā nevar automātiski piemērot vienu un to pašu mērauklu, neņemot vērā teritoriju, attālumus un reālo izglītības pieejamību bērniem. Tāpēc esam 2026./2927. Mācību gadā esam samazinājuši minimālo izglītojamo skaitu proporcionāla valsts finansējuma saņemšanai no 30 uz 15 - lai arī mazā lauku vai pierobežas skola var paļauties uz stabilu atbalstu, nevis cīnīties par izdzīvošanu formālu skaitļu dēļ. Šis ir tikai viens solis - turpināsim pilnveidot finansēšanas modeli, lai tas atspoguļotu Latvijas izglītības sistēmas reālo daudzveidību," uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Mazākām skolām zemāks finansējuma slieksnis

Latvijas izglītības sistēmu nevar pārvaldīt tikai ar Excel tabulu. Skolai Rīgas centrā un skolai pierobežā nevar automātiski piemērot vienu un to pašu mērauklu, neņemot vērā teritoriju, attālumus un reālo izglītības pieejamību bērniem.

Samazinātais slieksnis ir būtisks atbalsts mazākām skolām un reģioniem. Tas mazina risku, ka dažu bērnu skaita izmaiņas automātiski rada skolai finansiālas grūtības. 2026./2027. mācību gadā pieļaujamā skolēnu skaita svārstība attieksies uz visām skolām.

Pierobežai un reti apdzīvotām teritorijām īpaši risinājumi

Valdība uzdeva pārskatīt un izvērtēt kombinēto mācību iespējas, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību pierobežā un reti apdzīvotās teritorijās, kur objektīvi nav iespējams nodrošināt tādu skolēnu skaitu kā lielajās pilsētās.

Pierobežā skola nav tikai ēka, kurā notiek mācību stundas. Tā ir arī daļa no valsts klātbūtnes konkrētajā teritorijā. Tāpēc, lemjot par skolu tīklu un finansējumu, jāņem vērā ne tikai ekonomiskā efektivitāte, bet arī valsts drošības, reģionālās attīstības un sabiedrības noturības apsvērumi.

Skolām lielāka brīvība rīkoties ar finansējumu

Skolas varēs brīvi pārdalīt darba samaksai paredzēto finansējumu starp visām trim finansējuma grupām - skolotājiem, atbalsta personālam un direktoru vietniekiem. Noteikumu grozījumi arī precizē klašu lieluma noteikšanu, ņemot vērā vidējo skolēnu skaitu paralēlklasēs.

Šī pieeja balstās principā, ka skolas vadītājs vislabāk pārzina savas skolas situāciju un vajadzības, bet valstij jānosaka skaidri principi, jānodrošina finansējums un jāprasa rezultāts.

Stiprina skolu vadību un atbalsta personālu

Izglītības iestāžu direktoru mēneša darba algas likmes iespējamā palielinājuma maksimālo robežu ceļ no 60% līdz 80%. Direktora vietnieka mēneša darba algas likme nedrīkstēs pārsniegt 80% no direktora faktiskās mēneša darba algas likmes. Valsts ģimnāziju un tehnikumu direktori un viņu vietnieki saņems 10% piemaksu.

No laba skolas direktora prasa ļoti daudz - viņš vienlaikus vada izglītības procesu, personālu un iestādes saimniecisko darbību, kā arī atbild par rezultātu. Šai atbildībai jāatspoguļojas arī atalgojumā. Pašvaldībai, nosakot vispārējās izglītības iestādes vadītāja algas likmi, turpmāk jāņem vērā visi pirmsskolas vecuma izglītojamie pirmsskolas izglītības programmās un proporcionāli jānodrošina darba samaksa no pašvaldības budžeta.

Sociālo pedagogu darba samaksu finansēs no valsts budžeta mērķdotācijas. Skolai jārisina ne tikai akadēmiskie jautājumi - tās redzeslokā arvien biežāk nonāk bērnu sociālās un uzvedības problēmas, vardarbības riski un sarežģītas situācijas ģimenēs. Tāpēc atbalsta personāls nav papildinājums izglītības procesam, bet nepieciešama mūsdienīgas skolas daļa.

Noteikumu grozījumi paplašina arī pedagoga palīgu pieejamību speciālās izglītības programmās. Pedagoga palīgus nodrošinās arī izglītojamajiem ar redzes traucējumiem un izglītojamajiem ar valodas traucējumiem, sniedzot praktisku atbalstu gan bērnam, gan skolotājam klasē.

Sakārto tālmācības finansēšanu un vērtēs sistēmu

Tālmācības izglītības programmām finansējumu turpmāk aprēķinās bez dubultā samazinājuma kritērija. Vienlaikus valdība uzdeva vērsties Valsts kontrolē par tālmācības revīzijas veikšanu, izvērtēt mērķdotācijas pārdales ierobežojuma atcelšanas ietekmi un sagatavot konceptuālu ziņojumu par iespējamiem risinājumiem valsts nodrošinātai tālmācībai.

Valstij nepieciešama skaidra atbilde, kuros gadījumos tālmācība ir kvalitatīvs un pamatots izglītības risinājums un kā šo sistēmu turpmāk organizēt.

Šodienas lēmumi ir praktiskas korekcijas izglītības finansēšanas sistēmā: mazākām skolām samazina finansējuma slieksni, skolām dod lielāku brīvību finansējuma izmantošanā, stiprina vadības un atbalsta personāla kapacitāti, bet pierobežai un reti apdzīvotām teritorijām meklē atsevišķus risinājumus. Galvenais princips paliek nemainīgs - bērnam jābūt pieejamai kvalitatīvai izglītībai neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo Rīgā, novada centrā vai Latvijas pierobežā. Reforma nedrīkst kļūt par mehānisku skolu slēgšanas instrumentu; tai jākļūst par instrumentu labākai izglītībai.