Apstiprināti kritēriji un kārtība jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai

Otrdien, 2026. gada 14. aprīlī jaunā pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" ieviešanai valdībā apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz kārtību un kritērijus, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējā izglītībā, kā arī kārtību, kādā tiek aprēķināts un sadalīts valsts budžeta finansējums pedagogu darba samaksai pašvaldību, privātajām un valsts augstskolu dibinātām izglītības iestādēm.

Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti pamatojoties uz "Izglītības likumā" noteikto deleģējumu un lai nodrošinātu pilnvērtīgu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Ministru kabineta noteikumi paredz kritērijus izglītības pieejamības nodrošināšanai un nosaka kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu pedagoģiskajam personālam. Noteikumi vienlaikus arī paredz elastīgus risinājumus gadījumiem, kad izglītības iestādes darbojas atšķirīgos apstākļos, piemēram, teritorijās ar ierobežotu pieejamību.

Jauns pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, mazinātu izglītojamo mācību sasniegumu atšķirības starp reģioniem un uzlabotu izglītības pieejamību neatkarīgi no izglītojamā dzīvesvietas. Vienlaikus modelis ņem vērā reģionālās atšķirības, nodrošinot, ka vienādi kritēriji netiek piemēroti situācijās, kuras tas varētu radīt faktiski nevienlīdzīgu rezultātu.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde: "Jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis "Programma skolā" ir būtisks solis visas izglītības sistēmas attīstībā - tas nodrošina stabilāku, taisnīgāku un prognozējamāku finansējumu, kas ļaus skolām mērķtiecīgi plānot savu darbu un stiprināt pedagogu komandas profesionalitāti."

Šī pieeja sniegs tiešu ieguvumu gan pedagogiem, gan skolēniem un viņu vecākiem. "Pedagogiem tas nozīmē taisnīgāku un stabilāku atalgojumu, savukārt skolēniem - vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu un daudzveidīgu izglītību, tostarp padziļināti apgūt dažādas jomas un saņemt individuālāku atbalstu arī reģionos ar mazāku apdzīvotību. Vecākiem tas dod lielāku pārliecību par izglītības kvalitāti neatkarīgi no bērna dzīvesvietas," pauž D.Melbārde.

Jaunais modelis novērš arī būtiskus līdzšinējās sistēmas riskus - nevienlīdzīgu finansējumu starp skolām, pārmērīgu atkarību no skolēnu skaita svārstībām un ierobežotas attīstības iespējas. Tas ļaus efektīvāk izmantot valsts resursus, mazināt reģionālās atšķirības un stiprināt izglītības pieejamību visā Latvijā, arī teritorijās ar augstākiem pieejamības izaicinājumiem.

Jaunā finansēšanas pieeja ir būtisks priekšnoteikums izglītības kvalitātes stiprināšanai, jo pavērs iespējas veidot plašāku un daudzveidīgāku izglītības piedāvājumu, piemēram, svešvalodu, padziļināto kursu izvēlē, tostarp STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) jomā. Tāpat tā veicina izglītības sistēmas kopējo līdzsvaru, stiprinot gan lielās, gan mazākās izglītības iestādes, ņemot vērā to lomu pašvaldības izglītības ekosistēmā. Jaunā pieeja sniegs plašākas iespējas nodrošināt individuālu atbalstu skolēniem un veidot augsti kvalificētu un profesionālu pedagogu komandu. Tāpat tā paver jaunas iespējas veidot modernu mācību procesu un vidi, kā arī uzlabot izglītības iestādes pārvaldību.

Kritēriji izstrādāti, lai veidotu ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu, ievērojot šādus principus:

1. optimāla klases lieluma noteikšana, respektējot skolas atrašanās vietu,
2. izglītojamo skaita noteikšana četrās klašu grupās un izglītojamo skaita svārstību pieļaušana atkarībā no klašu grupas,
3. izglītības iestāžu kategorizēšana pēc pašvaldību urbanizācijas līmeņa,
4. izglītojamo skaita kritērija piemērošana atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas,
5. izglītojamo skaita kritērija piemērošana pašos gadījumos, kas sistēmas līmenī nodrošina personalizētu pieeju, identificējot izglītības iestādes ar izaicinošiem darbības apstākļiem un būtisku lomu pašvaldības izglītības ekosistēmā, tajā skaitā, izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku (izglītojamā ceļā pavadītais laiks līdz nākamai skolai ir vairāk nekā 30 minūtes) un tām, kuras atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tām skolām, kas atrodas līdz 15 km joslā no ES ārējās robežas kā arī skolām ar augstu izglītības pieejamības risku, ir noteikti viszemākie kvantitatīvie kritēriji. Šāda pieeja nodrošina, ka izglītības pieejamība netiek pasliktināta teritorijās, kur alternatīvas izglītības iespējas nav pieejamas saprātīgā laikā. Papildus kvantitatīvajiem kritērijiem noteikumos paredzēts arī elastīgs mehānisms, kas ļauj saglabāt izglītības pieejamību situācijās, kur reorganizācija vēl nav iespējama objektīvu apsvērumu dēļ, piemēram, nepietiekamas ceļu infrastruktūras vai uzņemošās skolas kapacitātes ierobežojumu dēļ.

Jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" un tā ieviešanai izstrādātie kritēriji un kārtība valsts finansējuma aprēķinam pedagogu darba samaksai risinās izaicinājumus, kurus izglītības sistēmai rada negatīvie demogrāfiskie rādītāji. Latvijā demogrāfiskā situācija kļūst arvien izaicinošāka - līdz 2040. gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā samazināsies gandrīz par 50%, dažviet pat vairāk kā 60%. Līdz ar to iepriekšējais finansēšanas modelis "Nauda seko skolēnam" ir sevi izsmēlis un vairs neatbilst pašreizējai realitātei.

Jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis nodrošinās taisnīgāku pedagogu darba samaksu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, stabilu un prognozējamu finansējumu izglītības iestādēm. Jaunais finansēšanas modelis daļēji ieviests jau no 2025. gada 1.septembra, papildus no valsts budžeta piešķirot 6,8 miljonus eiro vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu atbalsta personāla darba samaksai. No 2026. gada 1. septembra pēc jaunā modeļa metodoloģijas tiks aprēķināts viss valsts budžeta finansējums pedagogu darba samaksai vispārējā pamata un vidējā izglītībā.

Līdz ar pāreju uz finansēšanas modeli "Programma skolā" 2026. gadā paredzēti papildus 45 miljoni eiro pedagogu darba samaksai, 2027. gadā - vairāk nekā 90,5 miljoni eiro, bet 2028. gadā - vairāk nekā 86,5 miljoni eiro. Prognozēts, ka jau 2026. gada valsts budžetā paredzētais būtiskais pieaugums pedagogu algu fondam finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksai sekmēs arī vidējās pedagogu darba samaksas pieaugumu.

Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs", "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē " un "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta noteikumos Nr. 538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs" pieejami tiesību aktu portālā.

Lejupielādēt:Jaunais finansēšanas modelis pedagogu darba samaksai "Programma skolā" - Kas uzlabosies?