Valsts institūcijas kopīgi stiprina vēlēšanu drošību pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām

Lai 3. oktobrī ikviens vēlētājs varētu brīvi un droši veikt savu izvēli un sabiedrība varētu uzticēties vēlēšanu norisei un balsošanas rezultātiem, jau kopš šī gada janvāra valsts institūcijas mērķtiecīgi un sistemātiski gatavojas 15. Saeimas vēlēšanu norisei. Ir sagatavoti un pārbaudīti tehniskie risinājumi, apzināti un mazināti iespējamie drošības riski, pilnveidoti rīcības scenāriji dažādām situācijām, kā arī koordinēta sabiedrības informēšana.

Ministru kabinets otrdien, 8. septembrī, uzklausīja informatīvo ziņojumu par starpinstitūciju grupas darbu, tostarp 15. Saeimas vēlēšanu integritātes komunikācijas stratēģiju. Ziņojums apkopo atbildīgo iestāžu paveikto un turpmāko rīcību, būtiskākos riskus un pasākumus to mazināšanai, savukārt stratēģija nosaka kopīgus principus sabiedrības informēšanai.

Vēlēšanu drošība sākas ar sagatavošanos un caurvij katru procesa posmu

Lai vēlēšanu norise būtu iespējami drošāka, atbildīgās institūcijas jau agrīni par to rūpējas. Krietnu laiku pirms vēlēšanu dienas valsts institūcijas gatavojās gan vēlēšanu norisei, gan iespējamiem mēģinājumiem mazināt sabiedrības uzticēšanos tām. Iestādes īpašu uzmanību pievērsa ārvalstu ietekmei un informācijas manipulācijām, tostarp mākslīgā intelekta radītam saturam un dziļviltojumiem, kiberuzbrukumiem un tehniskiem traucējumiem, nelikumīgai aģitācijai, slēptai finansēšanai un balsu pirkšanai, kā arī fiziskiem apdraudējumiem un sabiedriskās kārtības riskiem.

Iestādes gatavojas arī vēlēšanu norisei dažādu brīdinājumu un apdraudējumu gadījumā. Likumā nostiprināta iespēja pagarināt iecirkņu darba laiku, ja gaisa apdraudējuma dēļ balsošanu uz laiku nāktos pārtraukt, savukārt Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izstrādājusi skaidrus rīcības algoritmus iecirkņiem, lai šādas situācijas gadījumā būtu iespējams operatīvi pieņemt lēmumus.

Drošībai - praktiski un pārbaudāmi risinājumi

15. Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšanā netiks izmantota vēlēšanu zīmju skenēšana, iecirkņu darbinieki balsis skaitīs manuāli. Lai gan balsu skaitīšana ar rokām atsevišķos gadījumos var aizņemt vairāk laika, vienlaikus tā mazina šī gada pavasarī pēc IT uzņēmumu korupcijas skandāla izskanējušās šaubas par automatizētu risinājumu ietekmi uz vēlēšanu iznākumu. Balsu skaitīšanā būtiskākais ir precizitāte un caurspīdīgums, tāpēc tās norise ir stingri definēta normatīvajos aktos - droša un izsekojama. Vēlēšanu rezultāti no vēlēšanu iecirkņiem tiks saņemti pakāpeniski un ikviens vēlētājs varēs sekot līdzi rezultātiem CVK tīmekļvietnē. Vēlēšanu sarīkošanā izmantojamo informācijas tehnoloģiju sistēmu noturību un drošību uzraudzīs īpaša operatīvā grupa, kas par konstatētiem riskiem nekavējoties informēs atbildīgās institūcijas.

Arī pirms vēlēšanām IT sistēmas tiek rūpīgi pārbaudītas, tostarp iesaistot kompetentās valsts drošības un kiberdrošības institūcijas, kā arī veicot neatkarīgus auditus. Pārbaudēs īpaši tiek vērtēta sistēmu noturība pret iespējamiem kiberapdraudējumiem, lai savlaicīgi identificētu un novērstu potenciālos riskus. 15. Saeimas vēlēšanās tiks izmantots Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR), kas nodrošina elektronisku vēlētāja balsstiesību pārbaudi un veicina precīzu un drošu vēlētāju uzskaiti, vienlaikus jau kopš 2021. gada ETVR ļauj vēlētājiem ērti nobalsot jebkurā izvēlētajā vēlēšanu iecirknī. Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, nodrošinātas arī praktiskas mācības pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām darbā ar vēlēšanu IT sistēmām.

Vienota, savlaicīga un saprotama komunikācija

Valsts kancelejas un sadarbības partneru izstrādātā 15. Saeimas vēlēšanu integritātes komunikācijas stratēģija paredz trīs galvenos mērķus: stiprināt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam, veicināt līdzdalību un vairot noturību pret mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu integritāti. Iestādes izmantos saskaņotus vēstījumus, ātri skaidros incidentus un atspēkos nepatiesu informāciju, kā arī atklāti stāstīs par vēlēšanu norisi, balsu nodošanu glabāšanā, skaitīšanu un drošības pārbaudēm. Tāpat iestādes informēs medijus par gatavošanos vēlēšanām, veiktajiem drošības pasākumiem un aktuālajām tendencēm informatīvajā vidē.

Valsts kanceleja kopā ar partneriem regulāri uzrauga informatīvo vidi un analizē citu valstu pieredzi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir apzinājis iestāžu atbildību un izveidojis operatīvas saziņas kanālus ar lielākajām tiešsaistes platformām, tostarp Meta, Google, X un TikTok.

Par vēlēšanu procesu, balsošanas kārtību un rezultātiem galvenais oficiālās informācijas avots ir CVK tīmekļvietne. Savukārt Valsts kancelejas projekta "Melns uz balta" sadaļā "Kā aizsargāt vēlēšanas" vienkopus atrodama informācija par vēlēšanu integritāti, dezinformācijas riskiem, ietekmēšanas paņēmieniem un atbildīgo iestāžu lomu.

Vēlētāja rīcībai ir nozīme

Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma "TNS Latvia" veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātiem šā gada jūlijā 73,3 % Latvijas pilsoņu norādīja, ka plāno piedalīties Saeimas vēlēšanās - par 4,4 procentpunktiem vairāk nekā martā. Vienlaikus 36,2 % Latvijas iedzīvotāju uztrauc iespējamā Krievijas vai citas Latvijai nelabvēlīgi noskaņotas valsts iejaukšanās vēlēšanās. Šie dati rāda, ka līdztekus drošai vēlēšanu organizēšanai sabiedrībai nepieciešama regulāra un atklāta informācija par valsts gatavību un rīcību.

Aicinām iedzīvotājus informāciju par vēlēšanām pārbaudīt oficiālos avotos, kritiski vērtēt emocionālus vai sensacionālus paziņojumus, īpaši īsi pirms vēlēšanām, un nesteigties dalīties ar nepārbaudītu saturu. Īpaša piesardzība nepieciešama, sastopot šķietami reālus, bet mākslīgi radītus attēlus, audio vai video. Valsts institūciju uzdevums nav ietekmēt cilvēku politisko izvēli - to uzdevums ir aizsargāt godīgu procesu, vienlīdzīgas iespējas un katra vēlētāja tiesības brīvi balsot.

Vienlaikus atgādinām, ka vēlēšanu norisi iecirkņos var novērot ikviens Latvijas pilsonis no 16 gadu vecuma, iepriekš piesakoties CVK noteiktajā kārtībā. Tā ir iespēja iepazīt vēlēšanu norisi no iekšpuses, redzēt, kā notiek balsošana un balsu skaitīšana, kā arī pašam pārliecināties par procesa drošību, caurskatāmību un atbilstību noteiktajai kārtībai.