Mēneša laikā īstenoti vairāki nozīmīgi Andra Kulberga valdības prioritārie darbi

Pirmā mēneša laikā īstenoti vairāki būtiski Andra Kulberga valdības prioritārie darbi valsts drošības, enerģētikas, ekonomikas, vēlēšanu un ģimeņu atbalsta jomās. Ceturtdien, 7. jūlijā, Ministru kabineta rīcības apspriedē valdība izvērtēja progresu ministru prioritāro darbu izpildē un konkrētos sasniegtos rezultātus. Trīs prioritārie darbi ir pilnībā izpildīti, savukārt visās pārējās prioritātēs darbi ir sākti, tostarp virkne uzdevumu ir daļēji izpildīti.

Pirms mēneša, 12. jūnijā, valdība vienojās par katra ministra trim galvenajiem darbiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kas paveicami šīs valdības laikā, vienlaikus ieviešot regulāru prioritāro darbu izpildes uzraudzību, lai sekotu līdzi Deklarācijā par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto mērķu sasniegšanai.

Valsts drošības stiprināšanai noslēgts "Drone Deal" līgums par Latvijas un Ukrainas visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Ukrainas pieredzes pārņemšanu gaisa telpas aizsardzības uzlabošanai pret dronu uzbrukumiem. Tādējādi piesaistīti Ukrainas speciālisti veikt spēju analīzi, apmācības, kā arī paredzēta nepieciešamo Ukrainas sistēmu iegāde, lai nodrošinātu NBS komandierim vajadzīgās spējas un to integrāciju NBS struktūrā, integrējot tajā arī Latvijas militāro industriju. Vienlaikus NATO samitā pieņemtajos dokumentos iekļautas Latvijai būtiskās prioritātes drošības un aizsardzības stiprināšanai.

Tāpat Saeimā pieņemti grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, nosakot vienotu kārtību militāru incidentu rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanai. Tādējādi ir sabiedrībai zināma kārtība, termiņi un kompensācijas apmērs, kādā valsts atlīdzinās militāru incidentu rezultātā radītos tiešos zaudējumus. Sagatavots arī īpašs Latgales un austrumu pierobežas atbalsta regulējuma konceptuālais ietvars, nosakot tā mērķi, piemērošanas teritoriju, atbalsta virzienus un atbildīgās institūcijas

Savukārt ģimeņu atbalsta jomā paplašinātas tiesības saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecību un ar to saistīto valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Latvijas Goda ģimenes apliecību ģimenes varēs izmantot līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai 24 gadu vecumu, ja viņš iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, vai līdz 11 mēnešiem pilda valsts aizsardzības dienestu.

Paveikta arī 15. Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešamo digitālo risinājumu sagatavošana. Plānotajā laikā nodrošināta kandidātu sarakstu elektroniska iesniegšana, pabeigts elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs un vēlēšanu elektroniskā sistēma ar vēlēšanu gaitas žurnālu un balsu skaitīšanas protokoliem.

Lai stiprinātu caurskatāmību publiskajos iepirkumos, nodrošināta Elektronisko iepirkumu sistēmas E-katalogu darījumu datu publiska pieejamība Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un īstenoti komunikācijas pasākumi par publisko iepirkumu datu, līgumu, to grozījumu un izpildes informācijas pieejamību sabiedrībai.

Enerģētikas jomā pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas uzdod Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt vēja elektrostaciju ekspluatācijas un demontāžas regulējumu. Apstiprināta arī Latvijas sākotnējā pozīcija par Eiropas Savienības enerģētikas politikas ietvaru pēc 2030. gada, kā arī pieņemts likums, ar kuru par spēku zaudējušu atzīts Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums. Izmaiņas veicinās Latvijas enerģētisko pašpietiekamību un vietējo energoresursu izmantošanu, pilnveidojot regulējumu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstībai un sabalansējot enerģētikas projektu attīstību ar sabiedrības un pašvaldību interesēm.

Uzņēmējdarbības un būvniecības jomā pieņemti Būvniecības likuma grozījumi, ieviešot būvniecības "0" cikla regulējumu būvniecības ieceru īstenošanai pa posmiem, kā arī apstiprināts Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam, uzsākot administratīvā sloga mazināšanas pasākumu īstenošanu.

Līdz 2026. gada 30. jūnijam sagatavotas makroekonomiskās un fiskālās prognozes un fiskālajiem noteikumiem atbilstošs fiskālās telpas aprēķins. Ministru kabineta rīcības apspriedē Finanšu ministrija iepazīstināja valdību par to, kādas ir aktualizētās indikatīvās makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam. Finanšu ministrijai ir uzdots jūlijā iesniegt budžeta politikas priekšlikumus, nodrošinot sabalansētas vispārējās valdības budžeta bilances sasniegšanu 2030. gadā, ievērojot virkni būtisku fiskālo principu, tostarp samazināt valsts pārvaldes uzturēšanas izmaksas.

Tāpat rīcības apspriedē tika pārrunāti Veselības ministrijas veicamie darbi saistībā ar slimnīcu tīkla reorganizāciju. Ministrs iepazīstināja ar konkrētu redzējumu par slimnīcas tīkla attīstību, kas paredz skaidrāk definēt slimnīcu un neatliekamās medicīniskās palīdzības līmeņus, uzlabojot veselības aprūpes kvalitāti pacientiem.

Valdība apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiek veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs.