E. Siliņa nosaka četras valdības prioritātes 2025. gadam

Turpinot pagājušajā gadā iesāktās pārmaiņas, Ministru prezidente Evika Siliņa noteikusi valdībai četras 2025. gada prioritātes - drošību, atbalstu ģimenēm, ekonomikas izaugsmi un birokrātijas mazināšanu, padarot valsts pārvaldi tuvāku cilvēkiem. Šonedēļ Ministru prezidente uzsāk arī individuālās pārrunas ar ministriem, lai izrunātu paveikto un šī gada prioritāšu īstenošanu.

"Man ir būtiski, lai valdības darbs dotu reālu labumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Valsts drošība joprojām ir aktuālākā valdības prioritāte, jo tā ietekmē arī visas pārējās jomas. Šogad jāīsteno Austrumu pierobežas attīstības plāns, Latvijai jāpievienojas Eiropas energotīklam un jāatslēdzas no BRELL, un kopā ar citām ES un NATO valstīm mums jāturpina stiprināt aizsardzības spējas, tai skaitā pret dažādiem hibrīdkara draudiem," norāda E. Siliņa. "Man pašai, uzsākot darbu valdībā, ļoti svarīga prioritāte ir atbalsts ģimenēm, kas nenozīmē tikai pabalstus, bet arī veselības pakalpojumu pieejamību, bērnudārzu pieejamību no viena gada vecuma, izglītības kvalitātes celšanu un arī bērnu un jauniešu sporta attīstību, veicinot veselīgu dzīvesveidu."

"Ekonomikas izaugsmes atbalstam šogad būs pieejami gana apjomīga Eiropas finansējuma nauda, kas jāizmanto uzņēmējdarbības inovāciju un produktivitātes celšanai, lai mēs varētu palielināt eksporta apjomus. Tāpat jārada arī jaunas finansējuma piesaistes iespējas - valsts uzņēmumus kotējot biržā un veidojot reģionos krājaizdevumu sabiedrības," uzsver E. Siliņa. Ļoti būtiska ir cilvēkkapitāla attīstība, kur jāatrod jauni veidi, kā veicināt darba devējiem pieprasīto zināšanu nodrošināšanu.

Par ceturto valdības papildu prioritāti E. Siliņa uzsver: "Pagājušajā gadā jau iesākām, bet šogad vēl ar augstāku prioritāti turpināsim birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē, atvieglojot administratīvo slogu un padarot valsts iestāžu darbu tuvāku cilvēkam." Jau pagājušajā gadā būtiskas pārmaiņas tika veiktas nekustamo īpašumu attīstības jomā, arī finanšu, lauksaimniecības un nodokļu jomā. Valdība pie tā neapstājas un šogad turpinās rast jaunus risinājumus, kā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, arī starptautiskajiem investoriem atvieglot sadarbību ar valsts pārvaldi. Tāpat šogad tiks izskatītas iespējas, ko no valsts pārvaldes funkcijām varētu nodot privātajam sektoram. Šogad ierēdņi, valsts iestāžu vadītāji un viņu vietnieki vairs nevarēs vienlaikus ieņemt amatu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdē, kā arī pastāvīgi strādāt kapitālsabiedrības padomē.