Latvijas augstskolās nosaka konkrētākas valsts valodas prasības ārzemju mācībspēkiem

Otrdien, 9. septembrī, valdība apstiprinājusi grozījumus noteikumos par valsts valodas prasībām augstākās izglītības iestādēs. Tie nosaka, kādā līmenī ārzemju mācībspēkiem jāapgūst latviešu valoda, lai pēc sešu gadu darba Latvijas augstskolās viņi varētu turpināt akadēmisko karjeru. Ar šiem noteikumiem tiek nodrošināta Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča virzīto Augstskolu likuma grozījumu praktiska īstenošana. Tādējādi vienlaikus tiek stiprināta latviešu valodas loma augstākajā izglītībā un saglabāta iespēja piesaistīt starptautiski atzītus speciālistus.

Noteikumu projektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija, lai nodrošinātu prezidenta iniciatīvas īstenošanu un skaidrākas vadlīnijas augstskolām darbā ar ārvalstu mācībspēkiem. Izmaiņas paredz, ka profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, vadošajiem pētniekiem un pētniekiem, kuri strādā studiju programmās svešvalodā, atkārtotas ievēlēšanas gadījumā būs jāapliecina latviešu valodas prasmes vismaz B1 līmenī.

Savukārt tiem ārzemniekiem, kuri jau šobrīd ieņem katedras vadītāja amatu, bet kuru valodas prasmes neatbilst C1 līmenim, noteikts pārejas periods. Šī prasība stāsies spēkā no 2031. gada 1. janvāra.

Ar šīm izmaiņām ir panākts sabalansēts risinājums. No vienas puses, tiek stiprināta valsts valodas loma augstākajā izglītībā, no otras - saglabāta iespēja Latvijas augstskolām piesaistīt starptautiski atzītus mācībspēkus.

Šie grozījumi sniedz vairākus ieguvumus:

• Valstiskā līmenī tie stiprina latviešu valodas lomu augstākās izglītības vidē.
• Augstskolām grozījumi paredz skaidrus un vienotus noteikumus, kas atvieglos ārvalstu mācībspēku piesaisti.
• Vienlaikus ārvalstu speciālisti varēs turpināt strādāt svešvalodā īstenotās programmās, kas palīdzēs saglabāt un stiprināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju.

Plašāks konteksts

2024. gadā Saeima konceptuāli atbalstīja Valsts prezidenta virzītos grozījumus Augstskolu likumā, kuru mērķis ir novērst neskaidrības normatīvajā regulējumā un dot augstskolām lielākas iespējas piesaistīt pasaules līmeņa speciālistus, kuri sākotnēji nerunā latviski. Pašlaik vidējais ārvalstu akadēmiskā personāla īpatsvars Latvijas augstskolās ir tikai 4,6%, kamēr Lietuvā tas sasniedz 7%, bet Igaunijā - 15%, kas atspoguļo zemāku internacionalizācijas līmeni Latvijā.

Likumprojekta anotācijā kā būtisks kavējošais faktors piesaistīt akadēmisko personālu no ārvalstīm bija minētas tieši valsts valodas prasības. Tajā pašā laikā likumā saglabāts nosacījums, ka ārvalstu mācībspēki citu Eiropas Savienības valstu oficiālajās valodās drīkst lasīt lekcijas, vadīt seminārus un praktiskās nodarbības, bet ne gala pārbaudījumus un noslēguma darbus.

Ar 09.09.2025. grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi"var iepazīties tiešsaistē.

Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi"